(no subject)
Mar. 29th, 2006 | 12:51 pm
No:: san
kaķis, kaķis, beidzot man ir savs kaķis, sīciņš kaķa bērns, ruds minka, zilacains, ar garenu šauru purniņu, izskatās nevainīgs kā jēriņš, bet palaidnīgs un trakulīgs bezgala. iepazīstot pasauli, viņš rāpjas, lec, kūleņo, ķer, skrien, krīt, uzglūn, uzbrūk, skrāpē, kož un tas viss ir dievīgi. tagad to vien gribu kā garus mierīgus vakarus mājās, kad kaķis ampelējas un mēs spēlējam vai ēdam kartupeļus; spožus, tīrus rītus, kad kaķis bakstās un prasās ēst un glaudīties un mēs viņu barojam un glaudamies; forši, kad ir savs kaķis, kaķītis.