(no subject)
May. 12th, 2008 | 10:07 am
No:: san
Brokastīs loki, pētersīļi un baziliks no mūsu dārza, skābenes - no Musjkas dobēm. Un maizīte, humuss, kafija.
Vakar Omīte sēdēja zem zumošās, saldi smaržīgās ābeles un savā rozā blūzītē pati izskatījās kā zieds. Kenijs pienāca pie viņas un mistiskā draudzības uzplūdā iedeva ķepiņu, pēc tam apmierināts vārtījās zālē tā, ka nevarēja saprast kur baltais vēders, kur rudā mugura.
Bet Tante visu pasaules šķūnīšu nojaukšanai sasaukusi strādniekus, starp kuriem arī mana vārdamāsa, bērnības rotaļbiedrene. No viņas pirmoreiz mūžā dabūju utis, iemācījos dibenu slaucīt ar dadža lapu, čurāt stāvus un citas noderīgas lietas. Kļuvusi par kārtīgu lauku sievu, darbīgu un raženu, stumt pilnas ķerras sazāģētu dēļu viņai ir nieks. Rīgā neesot bijusi četrus gadus, bet Jūrmalā - visus 100.
Un vēlās pusdienas ārā zem tās pašas baltsārtās ābeles bija dievīgas.
Apmācies. Piknika nebūs, tātad danči!
Vakar Omīte sēdēja zem zumošās, saldi smaržīgās ābeles un savā rozā blūzītē pati izskatījās kā zieds. Kenijs pienāca pie viņas un mistiskā draudzības uzplūdā iedeva ķepiņu, pēc tam apmierināts vārtījās zālē tā, ka nevarēja saprast kur baltais vēders, kur rudā mugura.
Bet Tante visu pasaules šķūnīšu nojaukšanai sasaukusi strādniekus, starp kuriem arī mana vārdamāsa, bērnības rotaļbiedrene. No viņas pirmoreiz mūžā dabūju utis, iemācījos dibenu slaucīt ar dadža lapu, čurāt stāvus un citas noderīgas lietas. Kļuvusi par kārtīgu lauku sievu, darbīgu un raženu, stumt pilnas ķerras sazāģētu dēļu viņai ir nieks. Rīgā neesot bijusi četrus gadus, bet Jūrmalā - visus 100.
Un vēlās pusdienas ārā zem tās pašas baltsārtās ābeles bija dievīgas.
Apmācies. Piknika nebūs, tātad danči!