bettyboob - Post a comment

Latvijas lauki, protams, nav nekāda Argentīnas pampa, tomēr arī te ir kur braukt un braukt līdz pagurumam un domu izsīkumam. No Liepājas līdz Rēzeknei ir 8 stundas, divi hennessy un daudz mednieku-makšķernieku stāstu. No Daugavpils līdz Rīgai sanāktu divarpus stundas, ja Aknīstes ceļš nebūtu tik krāterains un Klumburis nebūtu sadomājis atpūsties uz braucamās daļas (tas tik bija skats, kā Profesors ņem šo aiz padusēm un ceļ busiņā, kur viņš atplaukst laimē un sāk koķetēt ar Valsts Sekretāri). D-pilī nācās uzkavēties, jo tur bija 8.marts - ziedi, tosti, Latgales kandža, no lauku labumiem lūstošs furšet (ņesķesņaiķes, padhaģiķe k furšetu) un pāri plūstošs sirsnīgums. Un Rēzeknē no visiem viesnīcas Latgalīte logiem redzama kāda baznīca - krusti un kupoli. Bet pie Vecvīģebiem ir īsta ziema ar īstu piesnigušu mežu.