master of procrastination -

Novembris 1., 2016

11:20
Ļoti, ļoti kaitinošs klients ar kuru auklējos jau mēnešiem ilgi un ļoti testēju savu pacietību un diplomāta spējas, tikko apstiprināja, ka projekts ir pabeigts un pajautāja vai man garšo vīns. Izskatās, ka BEIDZOT saņemšu kādu patīkamu bonusu par ieguldīto darbu un pūlēm.
Jūtu, ka parasti mans darbs kaut kā neienes daudz dāvanu - Marijai, piemēram, vienmēr nes šokolādes un konfektes, bet laikam jau nevar salīdzināt pateicību, ko izjūti pret kādu, kurš, iespējams pēc ilgu gadu kompleksiem un mokām, tiek vaļā no tavām apkaunojošajām 'sieviešu ūsām' (piemēram), kamēr mani pakalpojumi maksā lielu naudu un manis nodzīšana līdz pēdējam, visiem liekas pašsaprotama - tas vienkārši nāk ar profesiju.

Bet neesmu nīgra. Īsti nezinu vai šajā situācija etiķete atļautu būt specifiskai un prasīt Malbec no Argentīnas? Vai arī dāvinātam zirgam zobos neskatīties? :)