|
Septembris 12., 2016
 | 20:39
Vai tas ir jocīgi, ka nevaru sagaidīt savu endoskopisko ultraskaņu, kuru man veiks rīt?
Tas ir tikai tapēc, ka zinu, ka būs anestēzija. Pēdējo reizi kad man bija šāda anestēzija, man Stradiņos ņēma ārā kaulā ieaugušu gudrības zobu 15 gadu vecumā. Viss ko atceros, ka ielaida vēnā anestēziju un pēc piecām minūtēm es smējos līdz asarām un jutos pārlaimīga. Kad ārsti pienāca klāt ar divām lielām šļircēm, ieķiķinājos vēlreiz un atslēdzos. Kad pamodos, viss jau bija pabeigts, bet mana mamma ārā, uzgaidāmajā telpā noraudājusies, dzirdot kā zobārsti esot urbuši un griezuši. Es tāpat neko īsti nesapratu, ar siekalainu muti tiku izvilkta no Stradiņiem aiz rokas, un visu ceļu uz mājām, kaut ko mašīnas aizmugurē pusmiegā vāvuļoju.
Ceru, ka rīt būs kaut kā līdzīgi, pamodīšos un viss jau būs izdarīts. Tik sāpīgi kā bija pamosties pēc anestēzijas izgulēšanas, pēc gudrības zoba izņemšanas, jau tik tiešām nebūs.
|
Comments:
hi5, man pēc anestēzijas arī ir nekontrolējamas smieklu lēkmes :D
Nekādu smieklu šodien nebija :( |
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}