Februāris 3., 2016
samantta | 17:39 Šodien 4. diena, kad uz darbu un atpakaļ ar velosipēdu. Kārtējo reizi sapratu, ka cik ātri es spēju pazaudēt savu fitnesa līmeni, tikpat ātri spēju to atgūt zināmās robežās. Pirmās pāris dienas riteņoju lēnāk nekā parasti skrienu un, kalnā augšā vilkdamās, gandrīz nosmaku, bet šodien atminos mājās 5 minūtes ātrāk kā pārējās dienas, un kalnā uzbraucu, gan ne bez iesvīdiena, bet elpošana neapstājās! Sāku saprast, ka kaut kas tajā visā ir.
Sākumā tas bija tikai tāpēc, ka jaunais darbs ir tālu un tās sasodītās tiesības joprojām neesmu nolikusi. Nevēlos lai visi mani vadā uz darbu un atpakaļ kā tādu princesi. Plusi - var kārtīgi pamosties pa ceļam uz darbu, var iesmiet par visiem tiem nabagiem, kas sēž satiksmes sastrēgumos katru rītu, varbūt uztrennēšu kājas nedaudz. Mīnusi - šorīt, piemēram, sāka snigt. Neteikšu, ka biju ļoti priecīga par krusas tipa sniegpārslām, kas sitās man taisni sejā. Esmu arī pamanījusies jau apslimt. (Nu kāpēc es esmu tik trausla puķīte, ka tikko aukstāks vējš uzpūš, man sākas iesnas un klepus?). Pagājušonedēļ visu laiku lija.
Esmu arī pamanījusi, ka riteņošana savā ziņā arī vienkāršo dzīvi. Man nav daudz apģērbu, kuri neburzās, tāpēc vairs diži nestresoju ko vilkt uz darbu, jo baigo variantu nav. Krāsoties baigā jēga nav, jo tāpat sāc svīst vai lietus/sniegs visu izsmērē pa seju (turklāt pēc 20 minūtēm svaigā gaisā, seja tik un tā ir patīkami sārta). Ar matiem nekad neesmu pārlieku ņēmusies.
Cibiņi, kuri arī riteņo uz darbu - kā tiekat galā ar apģērbu - vai pārģerbjaties darbā? Ņemat apģērbu līdzi? Turat pāris komplektus darbā?
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |