Maijs 2., 2012
| 07:27 Tas nav izskaidrojams vārdos, kāda nolemtības sajūta uznāk, kad jau trešo vai ceturto nedēļu tikai līst un līst, un viss pelēks.
|
Comments:
| From: | f |
Date: | 2. Maijs 2012 - 10:48 |
---|
| | | (Link) |
|
ja tas mierina, mums arī tūlīt tas pats sāksies.
neko tas neierina! man liekas, ka daba vienkārši ir sazvērējusies tieši pret mani! kā izeju no mājas, tā tas ātrais gāziens, kad esi slapjš vienā minūtē. kā ieeju iekšā, tā miers un klusums, un ne piles! *&%^&%^$
| From: | f |
Date: | 4. Maijs 2012 - 11:50 |
---|
| | | (Link) |
|
lūk, tāpēc es anglijā nevarētu dzīvot. ja reiz brauc prom uz citu valsti, tad turp, kur laikapstākļi šitādus pigorus netaisa. čirkainiem cilvēkiem anglijā vispār nav, ko meklēt on a daily basis :))
Mums vakar saule saspīdēja, beidzot! Un atkal ejam gar klintīm uz kafejnīcu, apstājamies tur uz malas un skatamies lejā uz jūru un 'yeah,this is why we love cornwall'. :D kad saulains , labs, tad atkal gaiši zilais ūdens un palmas cieņā, bet kad līst, tā gribas Londonu :D
goda vārds, man sāk jumts braukt no tās pelēcības, tev vismaz tur vēl smuka daba, bet es pilsētā. |
|
|
|
Sviesta Ciba |