Aprīlis 9., 2012
| 14:52 Reizēm mani pārņem panikas lēkmes, ka laiks iet, pasaule griežas, bet es sēžu uz vietas un sūkāju pirkstu. Visapkārt ir tik daudz informācijas, viss ir tik pieejams, visas durvis ir vaļā, nekad nav bijis tik viegli apgūt jaunas lietas, mācīties svešvalodas, izzināt pasauli, mākslu. Tikai jautājums - no kura gala tad lai ķeras klāt, un kā iesākt? Un kā izkristalizēt svarīgāko no milzīgas vēlmes zināt visu? Kā izvēlēties kam dot priekšroku - mākslai, mūzikai, vēsturei, mēdijiem, modei,svešvalodām? Kā izvēlēties veidu kā sev šo informāciju "iebarot" - filmas, podkāsti, grāmatas, žurnāli, internets. Ja es nodzīvošu šo dzīvi, neizmantojot visas iespējas, ko man sniedz šis informācijas laikmets, tad tā būs bijusi pilnīgi bezjēdzīga dzīve, nudien. Un draudziņš īsti nesaprot kā tā var būt, ka man bieži patīk būt vienatnē. Man patīk mans laiks ar grāmatām un filmām, un nekas to nemainīs.
|
Comments:
man arī dažreiz piemetās tāda drudžaina vēlme grābt pēc visa, tāpēc vislabprātāk skatos dokumentārijas par sevi interesējošajām tēmām. un viņās var uzzināt arī par citiem informācijas avotiem, ko vēlāk sameklēt, nu tur autōri, grāmatas un viss cits. tā ka bez panikas;)
kur tu izroc kādas vadlīnijas, kuri varētu būt tādi forši dokumentāriji?
man arī tas informācijas laikmets ik pa laikam paķer. ja pārsvarā es varu koncentrēties uz sev interesējošo un prioritātēm, tad uznāk brīži, kad gribas visu. kad interesē viss. tad man gribas mācīties franču valodu, tad spāņu. tad iestāties medijos, tad biznesā. tad to un tad šito. un tad viss šķiet pa daudz un vairs nezinu ko es pati vēlos un apjūku. tik daudz vēlmes un tikai viena dzīve. un ej nu sazin, kā izskristalizēt to vajadzīgāko un noderīgāko. lai nav tā, ka iesāk vienu un tad atkal pamet un ņem nākamo. un beigās ir ta, ka no visa nedaudz, bet kopsumma nekāda.
man tā pati problēma - iesāku simts un vienu lietu, bet beigās no visa čušs, jo gribās taču visu paspēt!
Kā iet ar arhitektu biroju, kas pie mājām? :)
to pashu nodomaaju! samanta, biji atpakal? pastaasti mums!
skat. manu atbildi savannai :)
nu tur bija tā, ka es uzzvanīju nākamajā dienā no rīta, un izrādījās, ka viņiem jau esot kaut kādi cilvēki praksē paņemti un pagaidām nevajagot. šņuk, šņuk, bet es jau esmu pieradusi pie atraidījuma, spilvenā neraudāju. nāks citi biroji :)
Skaidrs, ka būs citi! Ja tā lieta patīk, tad noteikti parādīsies iespējas darboties! |
|
|