|
Novembris 1., 2016
 | 09:21
Vakar bija lielisks vakars - aizgājām ar Mariju vakariņās, izdzēru lielu glāzi Malbec, atverot ziemas sezonu, jo pārējos gadalaikos dzeru tikai baltvīnu (toties Malbec atgādināja laikus, kad biju Mendozā, Argentīnā). Beigās Marija atnāca pie manis un nosēdējām līdz 11 vakarā, dzerot piparmētru tēju un krāsojot 'pieaugušo' krāsojamās grāmatas. Izlēmām, ka mums tādi vakari jāpataisa par tradīciju - piemēram, katru svētdienas vakaru iet ciemos, dedzināt smaržīgas sveces, dzert tēju un darīt ko radošu.
Ļoti, ļoti gribētu iemēģināt roku gleznošanā. Nekad neko īsti neesmu gleznojusi un vispār ar mākslu neesmu uz 'tu', bet kaut kāda ziņkāre vienmēr ir bijusi. Nez, vai var iemācīties gleznot no grāmatām un youtube video? Kaut vai vismaz krāsas uzjaukt un papindzelēties?
|
 | 11:20
Ļoti, ļoti kaitinošs klients ar kuru auklējos jau mēnešiem ilgi un ļoti testēju savu pacietību un diplomāta spējas, tikko apstiprināja, ka projekts ir pabeigts un pajautāja vai man garšo vīns. Izskatās, ka BEIDZOT saņemšu kādu patīkamu bonusu par ieguldīto darbu un pūlēm.
Jūtu, ka parasti mans darbs kaut kā neienes daudz dāvanu - Marijai, piemēram, vienmēr nes šokolādes un konfektes, bet laikam jau nevar salīdzināt pateicību, ko izjūti pret kādu, kurš, iespējams pēc ilgu gadu kompleksiem un mokām, tiek vaļā no tavām apkaunojošajām 'sieviešu ūsām' (piemēram), kamēr mani pakalpojumi maksā lielu naudu un manis nodzīšana līdz pēdējam, visiem liekas pašsaprotama - tas vienkārši nāk ar profesiju.
Bet neesmu nīgra. Īsti nezinu vai šajā situācija etiķete atļautu būt specifiskai un prasīt Malbec no Argentīnas? Vai arī dāvinātam zirgam zobos neskatīties? :)
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |