|
Septembris 29., 2013
 | 19:14
Jūtos priecīga un satraukta - esmu iegādājusies savas pirmās, īstās motocikla bikses - ar visiem ceļu sargiem un simts kabatām un slēdžiem no ūdensizturīga materiāla, viss kā vajag, vēl tikai vajag jaku un apavus. Tas sāk palikt nopietni.
Vakar gandrīz piečurāju bikses, kad devāmies uz motociklistu veikalu, lai varu piemērīt dažādas jakas un citus apģērba gabalus. Uzreiz jau izrādījās, ka man, kā tipiskai meitenei patīk dārgas lietas - rokas tikai stiepās uz īstajām ādas jakām par vairākiem simtiem mārciņu, jo tas pavisam cits skats - viss skaisti pieguļ, es joprojām izskatos kā dāma, bet toties with a punch. Karls pārsmējās kad locījos iekšā un ārā no biksēm, un visu skaļi komentēju vai ģērbtuvēs likos uz deguna - padomājat paši, visur iešūti aizsargi, uzpleči un kas tik vēl ne - uzvelku jaku, tur kādi 5 kilogrami uz maniem pleciem. Vienā no pilnajiem ietērpiem drūmi paziņoju, ka izskatos tā it kā rīt došos kosmosa ekspedīcijā uz mēnesi, par ko kāds būdīgāks onkulis, blakus stāvot, sāka smieties.
Savus brīvdienu rītus vadām skatoties "Long Way Round" - dokumentālo filmu kā Ewan McGregor ar savu labāko draugu ceļoja uz motocikla apkārt pasaulei 2004. gadā. Es skaitu dienas līdz mūsu ceļojumam. Labi, tas būs tikai divas nedēļas bez nekā ekstrēma, bet man viss iekšā kņudinās no piedzīvojuma smaržas tepat degungalā. Un mazliet arī bail - vai es varēšu izturēt stundām sēdēt motocikla aizmugurē, pārvietojoties pa garlaicīgiem ceļiem (jo es neesmu tik lētticīga, ka iedomāšos, ka viss būs 100% skaisti, brīnišķīgas ainavas un kas vēl ne). Bet viss būs lieliski, es vienkārši to jūtu.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |