|
Janvāris 28., 2013
 | 17:27
Izdomāju vēlreiz noskatīties "Vicky Cristina Barcelona", jo vēl joprojām esmu mazliet aizkavējusies ceļojuma noskaņās, un gribēju piedzīvot Barselonas sajūtu, redzot filmā ieliņas, kuras esmu izstaigājusi, kad vienā filmas brīdī parādās bārs, kurš priekš manis patiešām bija Barselonas iespaidīgākais moments - absinta bārs "Bar Marsella" - pirmo reizi dzīvē dzēru tik stipru absintu, ka pēc vienas glāzes biju pilnīgā lupatā. Bet vēl vairāk par pašu absintu mani iespaidoja interjers, jo viss, kas tur bija no bāra, bija milzīga telpa ar augstiem, nolupušiem griestiem, vecām mēbelēm, maziem koka galdiņiem un briesmīgām tualetēm. Gar sienām milzīgi, veci spoguļi un uz plauktiem arhaiska paskata pudeles, klātas ar putekļiem un zirnekļu tīkliem. Nu bezmaz vai kā tur izskatījies pirms 200 gadiem, tā arī šobrīd. Bārā strādāja tikai draudīga paskata vīrieši, jo, pieļauju, ka absinta stiprums, ļoti daudzveidīgā publika un Ramblas tuvums, ne vienmēr ir tā labākā kombinācija (kad mēs tur bijām, kaut kāds vīrs ar sievu sadzērušies kāvās, man gandrīz sejā ielidoja pudele), un kad mēs tikai ienācām, neviens īsti neuzdeva jautājumus ko mēs gribam, bet nosvieda priekšā pa cukura gabaliņam, divas jau piepildītas glāzes, mazas dakšiņas un ūdens pudeli ar izdurtu caurumu korķī.
|
 | 20:07
Bet nu visas izklaides ir garām, atpakaļ pie normālas dzīves, savākt sevi. Man patiešām ir iepatikušās sporta nodarbības, šodien atkal biju uz stepu, bet drausmīgi lažoju, jo bija tāds instruktors, kurš laikam visu gribēja padarīt par deju, tad nu tur bija visādi mambo-šmambo un ča-ča-ča un galops uz visām pusēm ap to soliņu. Bet man patīk tā klases sajūta, un meitenes arī ir draudzīgas, uzsmaida, kad man nesanāk un ik pa brīdim nokomentē ko uzmundrinošu. Izdomāju, ka tagad no rītiem iešu nevis uz sporta zāli, bet uz nodarbībām, jo pirmās ir 7 no rīta. Pēc tam uzreiz pa taisno uz darbu. Nav jāiet tādi gaisa gabali, lai es nevarētu panest savu somu. Iemēģināšu, sākot ar rītdienu. Sapirkos dārzeņus, auglīšus, pavasaris nāk. Un mēģināsim atkal izbeigt mūžīgo kafijas dzeršanu. Lai paliek īpašām dienām.
Mūzika: bebo valdes & diego el cigala - vete de mi
|
|
|
|