tāda ļoti laba sajūta iekšās. es atkal jūtu savus kāju pirkstus un pildīšu mājasdarbus, bet tikuntā neiešu uz skolu, es esmu slima, man sāp locītavas, ja nu tas ir mēris. bet vispār es esmu priecīgi pūkaina un sajūsmināta.

tas ir labs atklājums, ka lēmumi un "vaļsirdīga pašatklāsme" (šito es iemācījos psiholōģijās) patiešām liek justies kaut kā neticami jauki. es nezinu, man ir tāda nojausma, ka tas vārds "sirdsmiers" apzīmē arī kaut ko citu, ne tikai to populāro labo sirdsapziņu n stuff. tur ir kaut kas par to par to (sekojošo neuztvert ne anatōmiski, ne tajā parastajā nozīmē, ka cilvēks tāds labdabīgs un tamlīdzīgi, tb, ne rakstura veidošanās nozīmē)par to

ka sirsniņa ir pareizajā vietā

tagad esmu gatava uzņemt visvisādus ciniskus un manu sapcrapīgumu apliecinošus un apsmejošus komentārus, go on, don't be shy, es pagaidām jūtos tik labi iekšās, ka it won't matter.