es sapnī mierināju izmisušu, raudošu nēģeri.
viņš domāja, ka viss ir nokavēts un viņš savā dzīvē nepaspēs piepildīt savus sapņus.
es viņu apkampu un teicu, ka tā nemaz nav, ka viņam ir visas iespējas. viņam bija jocīgas faktūras mati. un tas viss notika kaut kādā teātrī ap to laiku,kad sākās makintoša mistērija, kas izpaudās tā, ka aktieru trupas cilvēki kliedza "mistērija! mistērija!" un kāpa uz galdiem un citām virsmām, lai brutāli slēgtu ārā apgaismojumu, raujot spuldzes aiz lentītēm, telpai paralēli pildoties ar biezu miglu/dūmiem.