sapņoju par ļoti skaistu feministisku dzejoli, ko izpildīja sieviete ar čellu, pēc tam izrādījās, ka to sarakstījis ir vecs vīrietis ar klavierēm, kuram citā mājas istabā ar mākslas projekts, kur pie sienas piestiprināta tiny bjorka ar tādiem kā kukaiņa segmentiem, kuru virknes izplešas tālāk uz visām pusēm, uz kuriem pūšot visai instalācijai var likt viļņoties

par dzejoli vairāk neatceros neko citu, izņemot ka tas bija angliski un ļoti izjusts

laikam jau labi, ka jāceļas -
pēc tam sapnis kļuva pārāk jauks un priecīgs