man vienmēr skauž, kad cilvēkiem ir kaut kādi videō no viņu bērnības, tas ir tik maģiski. es gribētu redzēt mazu sevi darbībā. īsti nezinu gan, ko tas mainītu. bet man riktīgi gribētos. kad man būs bērni, es noteikti viņus šad tad pafilmēšu. bērni taču vispār dara visādas foršas lietas bieži vien.

vispār, strasbūrā man radās iespaids, ka tur ir pārsteidzoši daudz bērnu, pajautāju par to tētim, un izrādījās, ka tas nav maldīgi - viņiem francijā patiešām ir labs dzimstības līmenis, un ne tikai tāpēc, ka tur dzīvo samērā daudz musulmaņu, bet arī valdības politikas dēļ, pabalsti, bērnudārzi, skolas, nepilnas slodzes vecākiem. un ja parkos var tā vienkārši uztaisīt mazus zōodārzus, nu, to visu redzot, man pilnīgi gribējās a)būt atkal bērnam b)taisīt bērnus. skaidrs ir viens - abas šīs lietas apvienot varētu būt diezgan neiespējami.