šodiena gan ir bijusi mokoša daudzos un dažādos veidos, sākot no histēriskas mammas publiskā vietā līdz mežonīgi sāpošam vēderam tagad. nevaru aizmigt, bet gulēt reāli ir vienīgais ko man šobrīd gribas.
bet nu, vismaz brilles pasūtījām beidzot.

visa cita starpā pēcpusdienā aizmigu brāļa gultā, jo sāpēja galva, un samurgoju visādas lietas, tur bija gan maģiska apokalipse, kas peļķes manā priekšā pa ceļam uz totāli baisu izlaidumu klaunu skolas absolventiem pārvērta par jūru, kurā zem ūdens dejo brieži, kā arī mani vecāki bija adoptējuši korejiešu puisi semu, kurš gribēja apēst manu suni, un nohipnotizēja manu brāli tā, ka viņš man uzbruka ar milzīgu maizes nazi, un pats sems ar mazu nazīti, un pēc tam, kad es no viņiem biju atkāvusies, neviens man neticēja, ka tā ir patiesība, un sems smaidīgs kopā ar maniem vecākiem lēkāja pa viņu gultu