vienkārši wtf, body. 16h, seriously? un man joprojām negribas nekur kustēties, nesaprotu, ko lai dara, šitādā fiziskā stāvoklī taču es nespēšu nevienu svešo cilvēku uzrunāt, lai sarunātu vēl kādas intervijas.

sapņoju par kaut kādu izlaidumu, kurā man bija debīla sintētiska kleita rozā krāsā ar zaļu plīvuru, izlaidumā piedalījās visvisādi dažādi cilvēki no dažādām skolām, kur esmu mācījusies, un man vienu brīdi tika uzticēts zils plastmasas spainītis ar zelta putekļiem iekšā, un es pusi no tiem apēdu. tad bija kaut kāds bankets, kurā es tik ilgi nevarēju sameklēt sev šķīvi, ka nedabūju apēst neko no tā, ko man gribējās, un gāju est vērmanītī, kur man kaut kāda sieviete prasīja kaut ko tādu kā why are you wearing this historical outfit, uz ko es viņai skaļi atkliedzu, ka man ir izlaidums, un skrēju atpakaļ uz to. tur man kārlis dreimanis atņēma zelta spaini, bet nekā nesodīja par to, ka puses trūkst, izrādījās, ka to zeltu izmanto kaut kādas mūsu izlaižamās grupas klades noformēšanā, un tā klade bija smieklīgi bērnišķīga, un tur bija kkāda statistika par to, cik stundas mēs esam pavadījuši rēķinot algebru. atceros, vienā brīdī tajā pasākumā uzstājās kaila rasa dace ķiesnere.

pēc tam bija milzīgi plūdi pa ziepniekkalnu, viss bija sasalis un applūdis un man bija jāiet svešā mājā sildīties, kad biju izglābusi kaut kādu cilvēku no noslīkšanas