cik labi, ka ir brālis.

šodien man ir sūdīgi, bet vispirms viņš neatteicās atnest man citroseptu un vēl kaut kādas zāļveidīgas lietas, tad palika noskatīties filmu un dzert alu, kamēr es dzēru tēju. tad pienāca vēla pēcpusdiena, es gulēju un brīžiem lasīju to pašu iepriekšminēto negodu (tagad jau esmu izlasījusi, man patika). brālis vienā brīdī arī iemiga, tad pamodies teica, ka jāiet mājās un (un šis man likās bezgala mīļi) piedāvāja, lai es nāku līdzi un guļu/lasu viņa gultā, ja nu gadījumā viņam paliek garlaicīgi.
var gan gadīties, ka viņš vienkārši cer, ka aplipināsies un tad varēs sēdēt mājās.
bet es ceru, ka viņš vienkārši ir jauks un mīļš, un es viņam patīku, jo esmu lieliskā, aizraujošā māsa, kas mēdz izpildīt viņa mājasdarbus vai izcept cepumus vai kūkas un klausās viņa angry rantus par problēmām lotrō developeros vai, tieši otrādi, sajūsmas stāstus par lieliskiem reidiem, un, atšķirībā varbūt no lielas daļas citu cilvēku, gandrīz saprot, ko viņš man ir pastāstījis.
who knows. es katrā ziņā par savu brāli esmu sajūsmā.

vēl man šķiet, ka manas iekšas patiesībā ir zaļas. vismaz manas plaušas/bronhi noteikti. jo kā gan citādi viss, ko es atklepoju, būtu zaļš?