Tagad, ielīdusi gultā, atcerējos, ka šonakt sapnī biju kaut kādā supermilzīgā alkoholisko dzērienu veikalā, kurā strādāja viena meitene, kas savulaik dziedāja ansamblī un bija briesmīga, visu laiku činkstēja, ka ir par grūtu, ka viņa nevar, etc, līdz kamēr kļuva par otro cilvēku ansambļa pastāvēšanas vēsturē, kam tika palūgts vairs nenākt. Bet, lūk, sapnī kāds bija sarunājis man pie viņas naktsmājas, un pirms tam man tajā viņas milzīgajā veikalā bija jānopērk kaut kāds alkohols, un es tur tik šausmīgi apjuku, ka neko vairs nesapratu, nezināju, ko gribu, bet zināju, ka lielāko daļu no vitrīnās izliktā es nemaz nevaru atļauties nopirkt