es te tā drusku padomāju
pēc analōģijas
tad jau sanāk, ka

ja es stāstu, ka sapnī biju vīrietis un izvaroju mazas meitenītes, pirms tam sašķaidot viņām galvu pret ķieģeļu sienu, es esmu ar transvestītiskām, pedofiliskām un sadistiskām (varbūt pat nekrofiliskām! jā, noetikti arī nekrofiliskām) ievirzēm apveltīta persōna.

vai arī, ja sapnī uzčurāju valdim zatleram uz kurpes un saku, ka šajā valstī katram vajadzētu savu brazīlijas papagaili, kurš katru rītu angliski izkliegtu saukļus "tikai aktīvs komunisma celtnieks mūsdienās var būt laimīgs!", esmu antilatvietiski noskaņota dzīvnieciska mežone,

vai arī, ja sapnī lidoju virs milzīgām sēnēm, kur smiedamies sēž appīpējušies tārpiņi ar garām bārdām un dzied dziesmas ar vārdiem kā 'zum zum mani zirnīši, knibinās ap pēdām, ō, mazo māsiņ, būs jāspļauj sejā bēdām', kamēr apkārt skraida rōzā delfīni ar medmāsu cepurītēm un skaļi tirkšķina (nu, taisa to delfīnisko skaņu) un miedz man ar aci - esmu, emm, vienkārši nojūgusies. .?

ko nu tur daudz, nevienam jau nav vienkārši dzīvot šitajā pasaulē, žēl par visādām kļūdām komunikācijā un neveiksmīgu, nepilnvērtīgu informācijas apmaiņu, bet viss kas taču notiek. arī sliktākas lietas. daudz, daudz sliktākas. ehh.