šodien brokastīs apēdu 4 konfektes un atkal aizmigu, pēc tam aizgāju uz pastu pēc sava sopiō un atgriezusies (pa ceļam gan mēģināju ieiet pie vecākiem, lai uzpēlētu ar tēti sopiō un atdotu mammai manas netīrās bikses, lai izmazgātos, jo man nav veļas mašīnas, bet vai nu neviena nebija mājās, vai arī viņi negribēja mani laist iekšā, tāpēc es vienkārši aizgāju prom) vēsā mierā uzsildīju veselu kaudzi dārzeņu, pieliku klāt sieru un heinz dorblu siera mērci, atvēru alus pudeli un ar laimīgu nopūtu apsēdos uz matrača pusdienot kopā ar džonu dogetu un skalliju. esmu laimīgs vecpuisis.
tagad man gribas tikai ar kādu uzspēlēt sopiō.
vēl es sapnī biju aizgājusi uz to folklōras kopu, uz kuru biju domājusi aiziet šodien, bet laikam neaiziešu, jo es sapratu, ka vizuālās anthro darbam deadline ir rīt, nevis pēc vēl vienas dienas, tātad iešu pie viņiem otrdien. sapnī tur bija viens kaut kur redzēts puisis, kuram bija ļoti maziņa koklīte, tāda divu plaukstu izmērā, ko viņš gribēja iedot man līdzi uz mājām un skaidroja, kā tur vajag iesiet kaut kādus mezglus stīgās, lai viņas nebūtu par garu un varētu spēlēt. viņš visu laiku bija šausmīgi smaidīgs un es jutos ļoti ērti un priecīgi.
taustiņi zied kā pelējums - Post a comment
let it always be known that i was who i am
cukursēne (saccharomyces) wrote on January 12th, 2012 at 02:57 pm
dzīves mazie prieciņi