šodien veikalā notika divas lietas.
veikalā, kad pirku vistu ģimenes pusdienām (būs kokosriekstu piena zupa, biatches, totāli patriōtisks ēdiens, haha!), pārdevējs viktōrs bija nevis pie kasēm, bet pie jēlo gaļu stenda, un kad es teicu "sveiki", lai prasītu, vai tiešām nav vistu filejas, viņš man teica "čau!". tas laikam tāpēc, ka es reiz netīšām pie kases viņu sveicināju ar nosacītu mājienu, nu, paceļot roku ( apmēram šitā ), tas kaut kā tā automātiski sanāca, jo es viņu tur bieži redzu un, kā jau reiz minēju, esmu iztēlojusies visādas (visticamāk nepatiesas) lietas par viņa dzīvi un to, kāpēc viņš ir nokrāsojis melnus matus.
un, protams, fileju nebija. tāpēc man nācās iegādāties šķiņķīšus, kuru sagabaliņošana aizņems ilgāku laiku, bet tas nekas, vecāki teica, ka vēl nav izsalkuši.
vēl - es iegādājos coca-cola bundžiņu, es nezinu, kā tas tā gadījās, bet man pēkšņi šausmīgi gribējās to kōlu. un tad, kad es viņu dabūju, es izdzēru mazāk par pusi un man vairs negribējās, tāpēc tagad man ledusskapī stāv aizsākta kōlas bundža, kuru man vairs galīgi negribas.
taustiņi zied kā pelējums - Post a comment
let it always be known that i was who i am
cukursēne (saccharomyces) wrote on November 18th, 2011 at 03:22 pm
nov18