šorīt pamodos ar drausmīgu klepu, kā rezultātā nevarēju iet uz z.skolu, jo klepu jau maisā nenoslēpsi, un kā gan tas izskatīsies, ka es tur plivināšos apkārt pa ēdnīcu, skaļi klepodama? nēnēnē, tā nevar, bērni jāsargā.

uz šo klepu es pamodos no sapņa, kurā es kopā ar drošības policiju kaut kādā klubā ar lokalizētu kaut kāda toksīna izsmidzināšanu atrisināju svarīgu terōrisma problēmu, tas bija detalizēti un ļoti trillerīgi, tad tas beidzās, un es steidzos mājās ierakstīt cibā par to, kā es tikko 'izglābu pasauli' (kas bija domāts kā joks, jo, protams, šo teroristu bīstamības apmēri bija daudz mazāki). mājās nez kāpēc es biju kopā ar lielu, tuklu vīrieti, ar kuru mēs bijām labi draugi, laikam viņš kaut kādu iemeslu pēc bija aicināts nakšņot pie manis, jo ieģērbās tādā baltā naktskreklā un gulēja manā gultā otrā pusē (gulta, protams, sapnī bija vēl lielāka, lai man arī paliktu pieklājīgi daudz vietas viņa lielā ķermeņa klātbūtnē), kamēr es laimīgi gribēju rakstīt savu pašslavinošo ierakstu, bet tad ieraudzīju kaut kāda ziņu portāla pirmajā lappusē fotō ar sevi tajā klubā un ļoti sasmējos - jo mana dalība tajā operācijā bija strictly secret un neviens nemaz nezināja, cik svarīga bijusi mana loma cilvēku glābšanā, bet viņi netīšām, mēģinot vienkārši ilustrēt iestādi, bija uztrāpījuši uz manu bildi. man tajā vēl bija gari mati.

dīvainā kārtā es pēdējā laikā bieži redzu sapņus, kur man ir gari/garāki mati, un visu laiku sapņos par to īgņojos, man nepatīk, kā izskatās un vienmēr ir tā doma - nu kā es līdz šitam nodzīvojos?!

otrais sapnis, ko es jau redzēju pēc pamošanās ar klepu, bija par skolu. mums bija jāveic kāds pētniecisks projekts grupās, un es ļoti gribēju pētīt kleitu (?no idea what that stood for), bet to jau bija pieteicies darīt kāds pusis, kurš nebija antropolōgs, un divas sīkas meitenes no kkāda zemāka kursa bija pilnīgi apsēstas ar strādāšanu kopā ar to puisi. vēl šo pētījumu gribēja veikt ieva lange, un tad mēs ar viņu diskutējām, ka piecu cilvēku grupa noteikti ir par lielu, tāpēc es cildeni atteicos no šī sava sapņu pētījuma, bet tad mēs vienojāmies, ka pētīsim kaut ko citu kopā. tad klases priekšā aivita iznesa savu kleitu, ar kuru viņa bija ļoti lepna, tā bija tiešām skaista kleita, tāda bēša ar ļoti smalkiem tumšziliem izšuvumiem un bēšām mežģīnēm ( idejiski mazliet līdzīga šim, tikai ne tik over the top. ), un tad ieva teica, ka viņa grib pētīt teātri.
tad es devos uz kaut kādu karā kritušo pieminekli, kur apkārt staigāja amerikas latvieši, apgalvojot, ka viss šis ir bullshit, un es ļoti gribēju uz pieminekļa postamenta uzrakstīt kaut ko par hitleru, nu tur, 'hitlers bija ...' (neatceros, ko precīzi), bet man palika kauns un es ar oranžu ķieģeļa gabaliņu uzrakstīju vienkārši lielu EHH, kas no attāluma nez kāpēc mazliet izskatījās kā E un divas krievu valodas mīkstās zīmes. tad mēs ar ievu langi devāmies uz kaut kādu krievu baznīcu, kas bija būvēta no oranžiem ķieģeļiem un bija vnk sasodīti milzīga, mēs sēdējām balkōnā un baznīca man visu laiku sūtīja īsziņas un zvanus, piedāvājot svētīšanas pakalpojumus, apgalvojot, ka katram reizi dzīvē tas ir noderīgi. protams, visu krieviski.


tad vēl man bija viens sapnis par nāru, kura bija sadusmojusies uz manu ģimeni un gribēja mūs visus noslīcināt, tikai es biju džeks un izskatījos apmēram šādi un man izdevās nāru pierunāt ņemt mani līdzi tur dzīvot ar viņas nāru kolēģiem, un izrādījās, ka 90% jaunu nāru tiek radītas tieši šitā, pārvēršot parastos cilvēkus, jo nārām ir grūti dzemdēt or smth, un pēc tam sapnis plūdeni pārgāja citā, tādā, kur mēs ar brāli kontrolējām pilsētu uz ūdens kaut kādā spēles formātā, taisījām pērlīšu kaklarotas un audzējām mellenes un dārgakmeņus, tas bija forši