es šodien biju labs cilvēks (un rīt, domājams, būšu vēl), kā labais samarietis palīdzēju stresa māktai norai darīt konferences 'menedžēšanu' (ierodoties on the spot tik laicīgi, ka biju agrāk par pašu noru! hooray, beidzot kko nenokavēju!), un vēl paspēju pēc tā aiziet uz ōpiju tautai un secināt, ka tā trīs vīri laivā ir vnk drausmīga vieta tādiem pasākumiem, neko nevarēja redzēt un arī diez ko labi dzirdēt ne, līdz otrajai daļai, kur izdevās iespraukties skatuves (nu, uz krēsla uzlika galda, ja godīgi) priekšā. pasākumā, kā jau norunāts/cerēts satiku baibu, un pēc pasākuma mēs nu jau kopīgi atgriezāmies konferences notikuma vietā uz balli! tā ka es guvu ļoti labu atalgojumu par visu - persōnisko gandarījumu, vīnu, bezmaksas eklērus (!!!yumm) un vēlāk arī bezmaksas štovētus kāpostus (uzrakstīju no sākuma kāpistus, hah) un mazliet gaļas (izvēle bija plaš[āk]a, man vnk īsti negribējās aizrauties) un kaut kādus jocīgus, vienkāršus, zaļus kokteiļus. vēroju, kā vecie un pusmūžīgie konferences locekļi pamazām pārvēršas elsojošos pērtiķos ar sarkanām, laimīgām, nosvīdušām sejām, kā traki lēkājot apkārt pat diezgan patīkamas vecas mūzikas pavadībā.

vēl es dabūju kaut kādu biezpiena saldo arīdzan, pašā vakara nobeigumā un, jāatzīst, lai gan pa vidu vienu brīdi, kad man uznāca nogurums un reāli izbesīja tā jūlija, kas pati neko tai brīdī nedarīja, izņemot runāt pa telefōnu ar savu kkādu kolēģi, kas viņu grib apsveikt ar konferences sākšanos un pie spoguļa kārtoja matus, bet sūtīja visus vnk kkur iet un kko nest, lai gan tikpat labi būtu to varējusi darīt arī pati, kopumā šodiena man ir sagādājusi daudz prieka, man patika sēdēt aptumšotā istabā ar edgaru un/vai noru un/vai eviju, dzerot vīnu un relaksējoties pēc labi padarīta galdu nēsāšanas un norāžu līmēšanas, un plakātu zīmēšanas darba. un tas viss notika vēstures un kuģniecības muzejā, kurš bija slēgts apmeklētājiem, bet pilnīgi brīvi apmeklējams mums brīvajos brīžos, un mēs ar edgaru arī izstaigājām ļoti lielu ekspozīcijas daļu. un vispār man gandrīz visu laiku bija ārkārtīgi jautri, priecīgi un smaidīgi.

mājās dodoties izrādījās, ka mikriņa laikam tomēr vairs nebūs, tāpēc, atvadījusies no baibas, es domāju piezvanīt uz 8811, lai noskaidrotu pēdējā 42.autōbusa laiku, bet tad sapratu, ka pietura jau turpat blakus un varu veinkārši apskatīties, un pārtraucu zvanu. tomēr laikam kaut ko viņi bija reģistrējuši, jo neilgu laiku pēc šī nenotikušā zvana es saņēmu lūk, kādu īsziņu:

sūtītājs:8811uzzinas
teksts:
Intimnije uslugi
20304503 Zane,
20304503-Dzesika,
20304503-Viktorija,
27835354-Olga i Olesja,
27102022-Dace,
26848572-Svetlana

(un nē, vienādie telefōna numuri nav mana drukas kļūda, tādi tur patiešām bija). tātad, nu lūk, tele2 īpašais (vismaz tā viņi sevi kādreiz reklamēja) uzziņu dienests nez kāpēc domā, ka mani interesē telefōnsekss. interesanti, kāpēc. un jūs nekautrējieties, ja nu kādam ir aktuāli, droši pamēģiniet uz kādu no šitiem piezvanīt, tikai pēc tam pastāstiet, kas un kā, lai zinu, vai ir vērts, ja kādreiz būs tā, ka galīgi nav naudu kur likt un vakarā ko darīt.