mēnessgaisma ir tik skaista tieši tāpēc, ka nepavisam nav spoža.

mēness, atšķirībā no saules, rada tādu sajūtu, ka tevi vēro. tā laipni vēro. vismaz man tā ir. tāpēc pilnmēness naktīs ir grūtāk justies vientuļi.

aizmigt mēness apspīdētai ir līdzīgi kā kādreiz, kad biju ļoti maza un slima, un mamma vai tētis sēdēja pie gultas, lika uz pieres aukstu roku un gaidīja, kamēr aizmigšu. vai, kad man mežonīgi, līdz asarām un izmisumam sāpēja galva, un vīrietis slapināja dvieli aukstā ūdenī un lika man uz pieres, kamēr aizmigu. tas viss bija tik sen un tā nekad vairs nebūs.

mana guļamistaba ir dzīvokļa otrā pusē, kur mēness nespīd iekšā.
varbūt tāpēc pēc tam, kad r aizbrauca projām, es vairāk nekā nedēļu gulēju darbistabā uz matrača. tagad jau kādu laiku es varonīgi esmu atgriezusies guļamistabā. katru rītu pamostos, apkampusi spilvenu.