šodien pēcpusdienā ielīdu zem segas darbā uz dīvāniņa 20 min nosnausties, kolēģe garāmejot noglaudīja man galvu, bija tik silti un lēni un mierīgi, es jutos kā plūstoša krāsa, kā mazs zvēriņš, kā mīksta sūna, aiz laimes gandrīz apraudājos
vēlāk vakarā uz deju grīdas bija pavisam cits prieks, eksplozīvs un košs, es jutos jauna, skaista un bezgalīgi dzīva
nevar noliegt, ir diezgan brīnumaini būt īstam cilvēkam
paldies
taustiņi zied kā pelējums - Post a comment
let it always be known that i was who i am
cukursēne (saccharomyces) wrote on March 7th, 2020 at 02:53 am
klātesoša