tajā neilgajā laikā, ko šonakt spēju pagulēt, nomērdējot sāpošo kaklu ar tabletēm un elpojot caur muti, jo deguns ciet un pūšamais beidzies, es murgoju, ka kopā ar ģimeni bēgu no armijas vai kā līdzīga, kāds milzīgs vīrietis ir nozadzis manas sarkanās kedas, un pa radio (?) skan tādas dziesmas kā "es esmu jaunais komunists!", ko izpilda sākumskolas vecuma puisēns