uzvara! beidzot, beidzot, beidzot es esmu tikusi pie pases, un man, goda vārds, gribas to svinēt ar šampanieti, jo tā ir bijusi epopeja vairāk nekā gada garumā. nesen to aprakstīju draudzenei I., bet nolēmu, ka jāpārkopē/jāpieglabā, lai citreiz, ja būs mazāk piedzīvojumu un aizķeršanos, atceros, ka tā, iespējams, ir milzīga veiksme un necerēta privilēģija, jo vienmēr tā nav bijis.

tātad, šis stāsts sākas kādā vasaras pēcpusdienā, 2018.gadā.

cue mysterious romantic music and foggy transition into a flashback

mana iepriekšējā pase bija beigusies jau kādu laiku, šķiet, jau vairākus gadus, bet es dzīvoju ar vēlāk iegūtu personas apliecību, ko biju kopā ar brāli izgatavojusi savulaik ļoti jaukā noskaņā, sēžot PMLP ar scrabble, gaidot rindā vairāk nekā stundu. šai personas apliecībai bija mana līdz šim mīļākā dokumentu fotogrāfija, kas aizsāka manu tendenci uz dokumentu foto pīt savu signature bizi, jo man tiešām patika, kā bija izdevusies bilde, ko turklāt toreiz nobildēja turpat uz vietas PMLP. jau minētajā vasaras novakarē es sapratu, ka tuvojas vēlēšanas, bet mana dokumenta derīguma termiņš ir līdz jūlijam, un nolēmu atkārtot iepriekšējo jauko pieredzi un kopā ar brāli doties uz pasu daļu un tikt pie jauniem dokumentiem, jo arī viņam tādi bija vajadzīgi. mēs, būdami jauni un inteliģenti cilvēki, vēlējāmies izmantot iepriekšējā pieraksta iespēju un valsts pārvaldes e-tehnoloģijas, piesakoties uz dokumentu izgatavošanu elektroniski. šeit sākās pirmās nedienas, jo sistēma diemžēl īpaši labi nestrādāja un dažādas iespējas nebija pat pieejamas, piemēram, sistēma neatpazina, ka ir izvēlēta diena, un neļāva izvēlēties laiku.

montāža ar mūsu frustrēto e-latvija mājaslapas refrešošanu, lamāšanos un raizēm, līdz kamēr vakarā padodamies un nolemjam mēģināt no rīta atkal

nākamajā dienā nekas nebija uzlabojies, un nācās vairākkārt zvanīt uz sistēmas atbalsta tālruni, skaidroties, ar kuru browser programmu sistēmu var lietot, līdz kamēr beigu beigās man izdevās pierakstīties (brālis tikām, šķiet, bija jau paspējis doties vienkārši stāvēt rindā).
sistēma nesniedz nekādu paziņojumu par to, kas notiks tālāk, un es pieņemu, ka esmu, tātad, pierakstījusies. izvēlētajā dienā ierodoties pasu daļā, es saprotu, ka tur ir milzīga rinda, bet es laimīgi dodos pie aparāta, kurā var saņemt savu kārtas numuru. izvēlnē "personu apliecinošu dokumentu sagatavošana" nevar atrast neko, kas būtu saistīts ar iepriekšēju pierakstu, un es samulstu. mēģinot saprast, kur paslēpta opcija tikt rindā ar iepriekšējo pierakstu, es izņemu trīs numuriņus. saprotot, ka labi nebūs, vēlos vērsties pie darbinieka, bet neviens darbinieks nav atrodams. vēršos pie apkārtējiem, kas, šķiet, jau tikuši pie numuriņiem, un jautāju, vai kāds zina, kā tikt rindā ar iepriekšēju pierakstu. neviens nerunā latviski. jautāju vēlreiz, neatceroties, kāds ir pareizais pieraksta nosaukums, prasu, jesļi un meņa jesķ zapisj, vi znajķe, kak palučiķ nomer? atsaucas kāds būdīgs tēvainis, norādot, ka viņs neko par to nezina. pēkšņi no otra telpas gala kāda sieviete ar mazu bērnu saprot manu sāpi un norāda, ka jāatgriežas sākotnējā izvēlnē...un tur, pavisam atsevišķi no ekrāna centrā esošajām loģiskajām iespējām kā "personu apliecinoši dokumenti", "uzturēšanās atļaujas" utml, kas noformētas kā lieli, koši bloki, ekrāna kreisajā apakšējā stūrī ir mazītiņš uzraksts "klientiem ar iepriekšēju pierakstu". mēģinot atrisināt aparāta mistēriju, es jau esmu nokavējusi savu pieraksta laiku.

cue dramatic music and close up to my face, clearly lined with quiet despair

taču šķiet, ka lietas sāk pavērsties manā labā, esmu tikusi pie iespējas saņemt savu vietu rindā. spiežu uz pogas "klientiem ar iepriekšēju pierakstu", un uz ekrāna parādās pieprasījums pēc rezervācijas koda. es uz brīdi apmulstu, jo neesmu pārliecināta, kas ir mans rezervācijas kods, taču braši metos telefonā, atveru e-latvija sagatavoto pieteikumu, un ievadu kaut kādu tajā atrodamo numuru. nekā. tas nav derīgs. sistēma šādu numuru neatpazīst. es zvanu uz e-latvija atbalsta tālruni, ar kuru iepriekš ir bijusi pozitīva pieredze, un jautāju, kur varu atrast savu rezervācijas numuru. ir pagājušas jau 15 minūtes kopš mana pieraksta laika. meitene e-latvija atbalsta tālrunī mani informē, ka šāda informācija viņai nav pieejama, tā esot atrodama tikai PMLP nodaļā, kurā esmu pieteikusies izgatavot personu apliecinošo dokumentu, un ka šī nodaļa man šo informāciju varētu būt nosūtījusi, ja nē, tad jājautā darbiniekam. es viņai norādu, ka visu laiku, kopš esmu atradusies PMLP nodaļā, es neesmu redzējusi nevienu darbinieku. e-latvija atbalsta meitene man iesaka zvanīt uz PMLP nodaļu, kurā es šobrīd atrodos. tā esot izplatīta prakse.

cue a close-up of me, disbelief plain on my face

gatavojos zvanīt uz nodaļu, kad pēkšņi telpā ienāk sirma tantiņa, kas dodas pie galda, kurš norādīts kā "informācija" - pie viņas metas vairāki cilvēki, arī es paspēju iekļūt šai dzīvajā rindā. es neesmu vienīgā, kas viņai prasa savu rezervācijas numuru. tantiņai ir izdrukāta papīra lapa, uz kuras ir cilvēku vārdi un uzvārdi, pulksteņa laiki, un 4 ciparu kombinācijas, kas, izrādās, ir mūsu rezervācijas numuri. esmu ieguvusi savu rezervācijas kodu un beidzot tieku pie kārtas numuriņa. ir pagājusi pusstunda kopš mana pieraksta laika.

izrādās, ka izvēlētajā PMLP nodaļā ir divi stāvi ar atsevišķām zālēm, un nav iespējams iepriekš zināt, kurā būs jādodas pie galdiņa. tādēļ rindā stāvēt es dodos kāpņu laukumiņā pa vidu starp šiem diviem stāviem, pretī ekrānam, kurā brīžiem nav saredzams tur rādītais, jo tajā ir static lines, kā filmās, kad hakeri iehakojas kaut kādos lielajos reklāmu stendu ekrānos un grasās pa tiem laist paziņojumus par to, kā viņi tūliņ sagraus visu banku sistēmu vai arī kā prezidents ir korumpēts, vai arī kā hitlers patiesībā ir dzīvs. redzu, kā rindā mainās numuriņi, kas ir dažādu veidu - tādi, kas formātā 2xx, tādi, kas ir formātā 6xx un tādi, kas ir vienkārši skaitļi no 1 uz priekšu, redzu, ka iepriekšējais šāds ir bijis nr.24, mans numuriņš ir 27, domāju, ok, tad jau drīz. numuriņi mainās un mainās, pienāk arī 25, 26, es jau sasparojos, bet pēkšņi...28! mans numuriņš ir izlaists!

cue extra dramatic drum music and an animation of frustration exploding in my head

apsveru doties projām, taču nolemju vēl brīdi gaidīt, par laimi iedomājoties, ka varētu taču būt tā, ka viņi pa priekšu palaiž cilvēkus ar iepriekšēju pierakstu uz konkrēto laiku, kas ir pienācis, un es, kā savu laiku nokavējusi, tieku atbīdīta šai pašā atsevišķajā rindā uz zemāku prioritāti. man izrādās taisnība, 29, un tad, pēkšņi, voila, 27! dodos pie norādītā galdiņa, kas atrodas otrajā stāvā, priecājos, ka esmu laiku pavadījusi kāpnēs un ir mazāka iespēja nepaspēt aizskriet pie norādītā darbinieka.

šķiet, ka nu gan nekas vairs nevar noiet greizi. dodos pie galdiņa, laipni sasveicinos, tur sēdošā sieviete runā pa telefonu. es apsēžos un gaidu, kad viņa varēs man pievērsties. tikmēr izvelku id karti, ko uzrādīšu kā personu apliecinošu dokumentu, maksājuma apstiprinājumu par pases un id kartes izgatavošanai nepieciešamo nodevu, 4 fotogrāfijas, kuras esmu jau iepriekš sagādājusi dienā, kad šķiet, ka izskatos puslīdz normāli, jo vasaras karstumā mani ir mākušas bažas, ka tad, kad ieradīšos PMLP, varētu izskatīties pēc sasvīduša sivēntiņa, un esmu gatava uzsākt sarunu. kad sieviete beidzot man pievēršas, viņa neko nesaka, īgni pārcilā papīrus un manāmi dusmīgi saka - KUR PASE? es samulstu..

cue another flashback deeper into past

..jo visas manas iepriekšējās pieredzes ir bijušas tādas, ka vecos dokumentus atdod pie jauno dokumentu saņemšanas.

protams, šai brīdī saprotu, ka visas šīs pieredzes visticamāk ir bijušas ar dokumentiem, kuri jauno dokumentu pasūtīšanas brīdī vēl ir bijuši derīgi. es saku, ka man diemžēl pases šobrīd nav līdzi, jo es nezināju, ka tā uzreiz būs jāatdod, uz ko sieviete nikni atbild - tad ejiet pakaļ un nāciet atpakaļ, kad būs pase. uz to es viņai laipni norādu, ka diemžēl nedzīvoju centrā un man šodien ir jābūt darbā, turklāt tad man būtu jāveic jauns pieraksts vai arī jāstāv rindā, viņa mani pārtrauc, sakot, ka tā nav viņas problēma, es turpinu - bet man šobrīd primāri ir vienkārši tikt pie derīga personu apliecinoša dokumenta, tā ka varbūt varētu vienkārši izgatavot personas apliecību, man nav problēmu piemaksāt nepieciešamo summu. sieviete dusmīgi sāk teikt - bet jums būs jāmaksā! uz ko es viņai vēlreiz smaidīgi atbildu, jā, tā nav problēma, es labprāt samaksāšu, man vajadzīgs vienkārši tikt pie derīga personu apliecinoša dokumenta, liels paldies par sapratni. pamazām, palēnām sievietes seja zaudē naidīgo izteiksmi, tiek sagatavoti dokumenti, viņa grasās mani bildēt, kad es atgādinu, ka foto man jau ir, šķiramies draudzīgi. ir nolemts, ka pasi izgatavot es varētu, ierodoties saņemt savu ID karti. šķiet, ka viss ir puslīdz atrisinājies.

kad es, ņemot līdzi veco, nederīgo pasi, ierodos saņemt savu ID karti un ar otro mēģinājumu izgatavot jaunu pasi, viss šķiet veiksmīgi līdz brīdim, kad nepieciešams foto. izrādās, nav iespējams izmantot ID kartē esošo foto, jo, lai gan tas atbilst prasībām, ka nav vecāks par 3 mēnešiem, tas ir "izmantots iepriekšējā personu apliecinošajā dokumentā", tas ir, manā pirms pāris dienām pasūtītajā ID kartē. būs jābildējas. par laimi, šķiet, ir ok, man ir pieklājīgs paskats un arī trademark dokumentu frizūra, zinu, ka pirms pāris dienām mans brālis ir veiksmīgi šai pašā pasu nodaļā (manis instruēts par to, kā apieties ar ekrānu; atradām arī, ka pmlp bija izsūtījusi tādus automatizētos paziņojumus, kas nonāk spamā, un e-latvija, protams, diemžēl nenorāda, ka jāmeklē e-pasts ar rezervācijas kodu, kas motivētu cilvēkus pārbaudīt spama kastīti) ticis nobildēts un gaida savu personu apliecinošo dokumentu izsniegšanu. un tad izrādās, ka PMLP aparāts pēkšņi nespēj atpazīt manu seju ar brillēm. nekādi. nevienā no veidiem, kas iepriekš ir strādājuši, neizdodas panākt, ka jebkāds foto, kurš tiek uzņemts, tiktu atzīts par atbilstošu. es atsakos izgatavot personu apliecinošu dokumentu (kurš turklāt būtu uz 10 gadiem!), kurā esmu bez brillēm, jo es ikdienā nekad neesmu bez brillēm un es nevēlos nostādīt sevi situācijā, kur man, dokumentus pārbaudot, sāk pieprasīt noņemt brilles, jo nejūtos ar to komfortabli. skumji saku dāmai, ka laikam tad būs jāmēģina vēlreiz, atnākot ar jaunām savām bildēm. un te notiek kāds brīnišķīgs pavērsiens - saku viņai, ka pasi man vajadzēja, lai varētu vēlēt, vai varu pierakstīties izņemt vēlētāja apliecību, kas jāsaņem tai pašā pasu daļā, kurā izgatavota ID karte (kas veiksmīgā kārtā ir PMLP nodaļa, kurā atrodos), un šī sieviete man laipni paziņo, ka viņa šo apliecību man var iedot uzreiz. es laimē izkūstu un dodos prom no PMLP, joprojām bez pases, bet gatava vēlēšanām un ar derīgu personu apliecinošu dokumentu.

pēc kāda laika nolemju, ka jāmēģina atkal - tagad, zinot, kā strādā e-latvija sistēma, laimīgi izvēlos pareizo interneta pārlūku, sabakstu visus vajadzīgos datus un mēģinu izvēlēties iespēju "pases izgatavošana", taču sistēma man ļauj izvēlēties tikai ID kartes izgatavošanu, norādot, ka "lietotājam jau ir nepabeigts pases izgatavošanas pieprasījums"

cue flashback to PMLP

es domāju - kā šis ir iespējams, jo es PMLP, saprotot, ka nesanāks to pasi izgatavot, esmu uzrakstījusi iesniegumu par nodevas atmaksu, kancelējot savu pases izgatavošanas pieprasījumu.

turklāt ap šo laiku, vairākus mēnešus pēc ID kartes saņemšanas un jau pēc vēlēsanām, šķiet, esmu arī saņēmusi vēstuli, ka mans iesniegums ir izskatīts un ir nolemts minēto nodevu man atmaksāt. zvanu uz e-latvija atbalsta tālruni un saņemu informāciju, ka šos datus maina PMLP pusē, un viņi tur neko nevar izdarīt. padodos. aizmirstu par pases izgatavošanu uz atlikušo 2019.gadu, līdz brīdim, kad atgriežos darbā pēc atvaļinājuma, un sekretāre man jautā, vai esmu precējusies, jo pieteikumā vīzām uz centrālāziju, iespējams, jānorāda ne tikai mani pases dati, bet arī informācija par vīru (hah). šai brīdī es saprotu, ka man tomēr būs nepieciešams izgatavot pasi, jo ar id karti nebūs iespējams ieceļot nepieciešamajās valstīs.

trīs lietas labas lietas, lai notiek, tiksim beidzot pie pases. atkal ielogojos e-latvija, lai pieteiktos pases izgatavošanai, no jauna atklāju, ka pasi izgatavot man tur neļauj, jo PMLP joprojām nav izlabojusi kaut kādus ķeksīšus savā sistēmā, nākas zvanīt uz pasu daļu, dabūju pierakstu, krītu panikā par bildēm, vienas dienas laikā tieku pie vairākiem komplektiem dokumentu foto, jo, lasot noteikumus par dokumentu foto, esmu iedzīvojusies paranojā, ka bildes varētu nederēt, līdz kamēr šodien beidzot, beidzot, beidzot epopeja ir cauri, man ir izsniegta pase un izskatās, ka turpmākos 10 gadus, cerams, šis nebūs jāatkārto, jo mana pase būs derīga 120 mēnešus.

THE END