tā alerģija mani ļoti, ļoti nogurdina.
es neko nespēju (un te ļoti iederētos teikuma otrā daļa "tikai domāt par seksu", man tas šķistu smieklīgi, bet tas diemžēl nav patiesi, jo es noteikti nespēju arī to, man niez acis un deguns ir konstanti ciet, un es šķaudu un klepoju, un man gribas gulēt, un sāp galva, un vispār tāda sajūta, it kā tā būtu piebāzta ar Kaut Ko ļoti pretīgu un gribētu uzsprāgt un fļē, un kur gan šādos apstākļos jebkāda iekāre, gah)

un tā kā mani viss nogurdina es jūtos sasodīti aizkaitināta un negribu neko, izņemot varbūt kramēt malku, es negribu ne būt mājās, ne ārpus tām, jo visur es jūtos vienādi draņķīgi, un nekas nepalīdz, BĻE!!

feel my pain, don't pity me, take it away, chop off my head

un tagad es veikšu eksperiementu, vai es varu postot lietas nākotnes laikā - izlikties, ka rakstu sātanstundā, 3:33. ja sanāks, turpmāk jūs nekad, nekad vairs nevarēsiet zināt, vai es nemeloju ar rakstījumlaiku. bet es drošvien nemelošu, jo
a) aizmirsīšu to izdarīt
b) būšu par slinku, lai to darītu
c) aizmirsīšu vispār, ka kaut kas tāds ir iespējams
d) cits variants