he,
es jūtos labi!

pēdējos desmit gados taču ir noiets tik tāls ceļš. un man patīk, ko es esmu izdarījusi. un man ir vēl desmit, un tad vēl desmit, un varbūt vēl kādi desmit gadi vēl priekšā, kuros turpināt kaut ko darīt. pat tas, ka kaķis uzvēma spalvu kušķus uz matrača šobrīd nav tik svarīgi.
un pēc divām nedēļām būs vasara, un es aizbraukšu uz alsviķiem un būšu a green, green grasshopper. un uzrāpšos ābelē un neatbildēšu uz telefōna zvaniem, lai gan man tāpat neviens nezvana. sēdēšu uz klēts jumta un lasīšu kaut ko intelektuālu vai arī tieši otrādi - kādu cheesy mīlas romānu. grauzīšu šīpavasara skujas. mētāšu sunim zaļus ābolus. gulēšu ēniņā un klausīšos putnu dziesmās. skaļi dziedāšu, kad un kas ienāk prātā, jo tur nav kaimiņu un vispār neviena nav. sēdēšu uz skursteņa ar burbuļiem un gaidīšu saullēktu. un neviens nezinās, ko es daru, tikai es.
es sapratu, ka ļoti vienkārši var atrisināt problēmu, ka es gribētu, kaut ir vēl kāds tāds kā es, ar ko draudzēties. tieši šādi.