“Sievietes ar lielu galvu ir valdīšanas un varas kārīgas. Jāizvēlas sieviete, kura galvu tura godprātīgi un daiļi, kurai kupli, gari, mīksti, kastaņu brūni mati. Tādas sievietes ir lēnprātīgas un ar stipru dabu. Bet arī skaistās gaišgalvītes nav smādējamas, jo viņu galvenās īpašības ir saticība, saprātība, patmīlība un padevība. Brūni un melni mati liecina no labām gara dāvanām, dedzības un jautrības; turpretim tumšgalvītes ar patumšām acīm un patumšu seju ir nevaldāmas, ķildīgas un patvarīgas. Sarkanmatainām sievietēm ļoti reti gadās skaisti bērni.
Gaišgalvītēm ir pa lielai daļai zilas, tumšgalvītēm melnas vaj brūnas acis. Acis ir dvēseles spogulis, tāpēc jāraugās pēc spulgošām, dedzīgām acīm, kas pie tam izrāda piemīlību un godprātību. [..]
Sievietei vajaga būt mazai rožusārtai mutītei; bālas lūpas, sevišķi, ja tās nav cieši slēgtas, kā arī bāla zobu gaļa ir allaž iekšķīgas neveselības zīmes. [..]
Iegarens, gluds ģīmis, bez kādiem sabojājumiem ir visgalvenākā lieta pie sieviešu skaistuma. Uz priekšu stāvošs smakris un stipri ģīmja vaibsti atkal ļoti skādē skaistumam. Pa daudz garš kaklis, īpaši, ja viņš ir liess un dzīslains, acīm ļoti nepatīkams; bet pavisam riebīgi izskatās, ja iekrāsojoties kakla dzīslas uzpampst, kas pazīmē ātrsirdīgu un dusmīgu sievu. Sieviete ar šaurām krūtīm, uz priekšu stāvošiem pleciem un gūžām nespēj radīt skaistus bērnus un tādai grūta dzemdēšana. Plakans, iespiests vēders rada sliktu sagremošanas un mazu radīšanas spēju; tādēļ jāizrauga slaika, apaļi noauguse sieviete ar platām gūžām, stirpām ciskām, pilnām, augstām krūtīm un daiļi noaugušām rokām un kājām. Sieviete nedrīkst būt par daudz liela, jo tad viņa neizskatās smuka un tādām arī grūta dzemdēšana; bet arī par mazu nedrīkst būt, jo tad bieži atgadās kropli bērni. [..]
…pie sieviešu skaistuma it sevišķi pieskaitāma maza, daiļa, apaļa kājiņa, kas skaistai sievietei nekad nedrīkst trūkt; ja nu tai ir pievienots slaiks, apaļš stāvs, daiļš patīkams ģīmis, veikla, godprātīga izturēšanās, tiklība, lēnprātība un arī jautrība, tad varam sacīt, ka tā patiesi ir skaista sieviete.”

Laross. Dr., Burkalns A. Cilvēks un viņa dzimums. – R., 1892. – 28., 29. lpp.