es ceru, ka šī ir ar-cirvi-pa-pieri kosmosa zīme a la "let it go", kuru esmu beidzot pieņēmusi, nevis tāds izaicinājums, kur man būtu kārtējo reizi vajadzējis iet iestaigāto, pazīstamo taciņu, kurā manas vajadzības neeksistē nekā (jo sevišķi pienākuma) priekšā, un es nekritiski turpinu spiest ārā savu pēdējo sulu un apgalvot, ka visu varu un visu darīšu, un turpināt darīt, līdz kamēr vienkārši burtiski pakrītu kaut kur bezspēkā ceļmalā.