- tik daudz ko darīt, tik maz izdarīšu
prom gribu
apstādināt laiku un gulēt uz muguras plašā, zaļā smilgu pļavā
blenzt lielās, zilās debesīs
es ieelpošu prieku un mieru un tad man varbūt būs beidzot ko dot citiem
tirināšu kājas gaisā pret debesīm un ķiķināšu, kamēr mani kutinās bērnības atmiņas, ābeļzari un saule, un suņa siltā mēle un varbūt arī jūs
taustiņi zied kā pelējums - Post a comment
let it always be known that i was who i am
cukursēne (saccharomyces) wrote on July 27th, 2009 at 10:42 am
cik var