ir tikai pirmdiena, bet es esmu TIK gatava nedēļas nogalei. dodiet man, lūdzu, to tagad. ar vienu dienu bija par maz.

arī šovakar nepabeidzu prezentāciju, un atkal nebūšu izgulējusies, un rīt darbā visu dienu ir izbraukums, kam it kā būtu jābūt tiešām jauki, bet es labprātāk vienkārši gulētu līdz pusdienlaikam, tad pabeigtu to prezentāciju, tad izceptu valdes priekšsēdētājam solīto kūku un tad turpinātu taisīt atskaiti, kura jāiesniedz piektdien. jo ceturtdien jārunā tai metodiskajā forumā, un piektdien pēcpusdienā jādzied koncerts, es jau jūtu, kā šīs nedēļas beigās es spēšu tikai sarauties čokurā, raudāt un īdēt.