teju visu nakti lielos ātrumos kādā nenosakāmā transportlīdzeklī traucos pa pilnīgi tumšiem meža ceļiem, cauri pāris mazām, pilnīgi tukšām un tumšām pilsētiņām, ceļā no vietas, ko sauca PAIN
beigās ierados vāji apgaismotā pieturā ar kādu ķieģeļu ēku, kur bija jāgaida autobuss, kurš mani aizvedīs līdz vilcienam, ar kuru nonākšu savā nezināmajā galamērķī
taustiņi zied kā pelējums - Post a comment
let it always be known that i was who i am
cukursēne (saccharomyces) wrote on November 22nd, 2017 at 12:08 pm
varbūt jungs ar mani lepotos