šausmīgi nepatīk tā sajūta, ka kaut kas netverams un nenoformulējams nav kārtībā, tāda kā skaņa tieši aiz dzirdamības robežas, tāds nospriegots klusums, kā aizturēta elpa, tā, it kā kāds stāv aiz manis, gatavs sist pa seju, ja pagriezīšos, bet varbūt arī gatavs izšķaidīt pakausi, ja nepagriezīšos, un tad nu es nezinu, griezties vai ne