sapratu, ka man vispār laikam ļoti patīk fotografēt visādus šos darbavietas pasākumus, jo pēc tam, kad jāatlasa bildes, es skatos uz tām smaidīgajām skolotājām un jauniešiem, un man arī kļūst smaidīgāk. ir dažas tādas bildes, kurām uzmetot aci es patiešām gribot negribot arī pati atplaukstu smaidā līdz ausīm. vēl es pēdējās dienas pie sevis ķiķinu, kā tagad jau teju puse ansambļa par savām profila bildēm ieilkuši attēlus, ko sabildēju ar telefonu ieraksta dienā. ir tomēr kaut kāda tāda nedaudz maģija mūsdienu pasaules iespējās tik vienkārši iemūžināt lietas vizuāli.