visa cita starpā šodien no rīta pabeidzu lasīt ceturtdien iesākto "durkheim is dead!". labprāt būtu šo lasījusi, piemēram, studiju pirmajā semestrī, jo grāmata patiešām lasās kā tāds ne pārāk garš kopsavilkums par dažām soc.teōrijām plānā mazattīstīta sižeta mērcītē. forši, ka ir nedaudz konteksta par teorētiķu persōnībām, forši, ka (noteikti apzināti) izvēlēti visai atšķirīgus laukus pārstāvoši autōri (weber, du bois, simmel, lenin(!), durkheim, webb), bet vispār jutos vīlusies, jo no tāda uzstādījuma - šerloka holmsa detektīvstāsts! - un tik dramatiska nosaukuma biju gaidījusi kaut ko citu, kaut ko, kur tās teōrijas ievītas smalkāk, nemanāmāk, vairāk atklātas caur darbojošos varoņu uzvedību (vai vismaz savstarpējām diskusijām par kādu tēmu, kas nav gluži pati teōrija), nevis vienkārši viņu atstāstītas/iztirzātas. laikam jāsaka tā - es biju gaidījusi izklaidējošu detektīvstāstu ar sociālo zinātņu garšu, taču dabūju mācību grāmatu ar vieglu detektīvstāsta aromātu. bet noteikti varu ieteikt izlasīt, piemēram, Tev, pelnufeja, ņemot vērā, ko grasies studēt.