šodien ar vikingu-veģetārieti pagaršoju paniņas ar ķimenēm un koriandru iekš krišbarona ielas ēstuves. ak jel, dievu dzēriens. atgādināja par valmieras piena tīrkultūru ar citronu un pipariem, vai kas nu tur bija iekšā, kas bija mans favorītdzēriens brokastīm, līdz to izņēma no apgrozības, šņuk. jo dienas, jo vairāk gribas blenderkrūzi, lai varētu ātri, ērti un efektīvi taisīt visādus šitādus labumus pati, izpausties ar visādiem kapātiem zaļumiem un ko tik ne.

in other news, nenožēloju, ka saņēmos un pacietu komplekta tumša-telpa-maz-svaiga-gaisa-spožs-ekrāns radītās galvassāpes un paliku uz visiem ietekmes stāstiem, izdevās parunāties ar vienu no šīgada absolventēm, kas gadu pastrādāja jaundibinātā skolā, kura darbojās pēc gandrīz identiska principa gervera grange primary, mācības tematiskos moduļos ar praktiski nenoškirtiem atseviškiem priekšmetiem, prasmju apgūšana caur praktiskām, integrētām mācībām, ak! diemžēl skolas pastāvēšana vairs neturpinās, jo radās problēmas ar skolas vadību (svarīgāk plānot darbinieku dzimšanas dienas svinības un pirkt kūku, nekā nopietni plānot skolas organizēšanos) , bet skaidrs ir viens - tas IR iespējams. vispār jau daudz iedvesmojošu lietu ietekmes stāstos, beigās pat apraudājos, kad stāstīja par ticību sarežģītiem skolēniem. jo, galu galā, tieši tur tā skolotāja pozitīvā ietekme ir visvairāk vajadzīga, ai.

brālis saka, ka es savu ābeli (hahahahaha. jā. swedbank mums katram (no IM, nevis man un brālim) uzdāvināja pa ābelei) varu mierīgi kādus pāris gadus vēl turēt uz balkona, atrast lielāku podu un tā. par šo ideju gan mani māc zināmas šaubas. noderētu kuzbas profesionālais viedoklis.