pēdējā laika izklaidējošākā lieta, ko esmu uzzinājusi (un pohuj, vai tiešām patiesa): 1961. gadā rīgu esot gandrīz pārdēvējuši par gagarinsku. beigās gan šis gods esot ticis gagarina dzimtajai pilsētai, kas tagad jau laikam tāpat atgriezusies pie oriģinālnosaukuma (gžacka vai kā nu tur, tas mani tik ļoti neaizrāva, lai rūpīgi piefiksētu atmiņā).

nu, un es, protams, uzreiz iztēlojos, nez, kā būtu, ja tagad visiem būtu jāreģistrējas rīdzinieka, bet gagarin[sk]nieka kartei. drošvien tāpat jau nebūtu, redz, pat gžacka(?) ir gžacka(?) tagad. bet nu tomēr. gagarin[sk]nieks, ha.

nesen, runājoties par DW (post-2005 DW, jo vecākās daļas pagaidām neesmu skatījusies), kārtējo reizi mēģināju noformulēt to, kāpēc man, to skatoties, radās sajūta, ka būtu bijis ļoti forši, ja es būtu to varējusi skatīties laikā, kad tas iznāca, savos xpadsmit gados. sajūtu, ka kopumā tur ir ļoti daudz tāda vēstījuma, kas man tai vecumā būtu nācis par labu un licis justies labāk, ar ko es būtu varējusi riktīgi identificēties vai arī, ko es labprāt būtu dzirdējusi/sapratusi ātrāk, tb, jau tajā padsmitgadībā, kas, iespējams, būtu atvieglojis veselīgākas pašapziņas audzināšanu - piemēram, ka nemaz nav slikti jūsmot par lietām, kas citiem liekas nenozīmīgas, ka visādi trūkumi arī ir forši un reizēm pat noderīgi, ka līdzjūtība nav vājums un par to (un visu ko citu) nevajag kaunēties.
šodien nejauši pamanīju citātu no paša seriāla, kas to samērā labi atspoguļo. ( The Doctor showed me a better way of living your life. You know he showed you too. )

protams, nekā tāda superrevolucionāra tajā DW nav, bet kaut kā tā kombinācija, ka it kā seriālā tik daudz visādu traku, aizraujošu lietu, citplanētieši, slaveni vēstures tēli, visādas tādas GRAND things, bet kā daudz nozīmīgāks un aizraujošāks tiek parādīts cilvēcīgums, uzņēmība, dažādi it kā nenozīmīgi tēli, attiecības (un es nepavisam nesaku, ka nav miljōns citu filmu/seriālu/grāmatu, kas dara to pašu, gan jau arī pat labāk, galu galā, tas jau viens no fantāzijas/sci-fi galvenajiem elementiem, vispārcilvēcisku problēmu aplūkošana/izrādīšana, izmantojot tās citādās pasaules), pasniegts tādā pieejamā, diezgan vienkāršā un pievilcīgā, izklaidējošā veidā, tas būtu bijis ļoti labi pusaugu man. tas bija jau labi arī pieaugušajai man, tā soothing quality, vienkārši agrāk tam kaut kā varētu būt bijis lielāks svars, šķiet, būtu bijis vieglāk izdzīvot līdz ~pieaugušamībai. :D

OH. MY. GOD.

es tikko attaisīju savu dz.dienas dāvanu no gamall, and it's the prettiest thing, PALDIES! mīksti samta vāciņi un krāsainas lapas, akdies, akdies. žēl, ka man nav bērnu, jo tieši šitik piemīlīgā, bet šikā blociņā es gribētu pierakstīt visādas smieklīgās/dziļdomīgās lietas, ko viņi saka. varbūt jāmēģina arī tik ilgi saglabāt blociņa nevainību. lai gan nez, vai tas ir reālistiski, būtu jāatrod ļoti droša vieta un jāpārvar vēlēšanās to visu laiku aiztikt un aplūkot.

varbūt jāizdomā kaut kas cits izcils, ko pierakstīt.