"knife cuts like a knife". kur nu vēl patiesāk.

knife

man nesen gadījās tāda situācija - runājos ar meiteni, ko pazīstu ļoti labi, un viņas līgavaini, ko nepazīstu gandrīz nemaz. līdz šim zināju, ka līgavainim ir ļoti svarīgi laulāties baznīcā, un šī iemesla dēļ līgava pēdējos mēnešus apmeklē randiņus ar mūķeni, kuros tiek iepazīstināta ar katolicismu, lai izdomātu, vai gadījumā tomēr nevēlas nokristīties utt, un formāli tikt pievienota katoļu rindām. cik to mēnešu laikā runājām, šķita, ka nekristīsies gan, bet tagad pēkšņi tās situācijas +/- sākumā tiku informēta, ka tomēr kristīsies, tad tur visādi argumenti, kāpēc. un, lūk, šeit tā līdz galam sākas situācija. kaut kā no līgavas stāstītā biju sapratusi, ka puisim tā vēlme laulāties baznīcā esot drīzāk vienkārši sentimentāla (a la "smukākas bildes") un lai izpatiktu dziļi reliģiskiem radiem, un ka jauneklis pats nav reliģiju praktizējošs, bet te pēkšņi, kamēr viņa apstāsta savus (galvenokārt racionālos/pragmatiskos un ticēšanu dievam nekā neietverošos) iemeslus, šis sāk pa vidu mētāties ar frāzēm par to, ka ticība ir sirdī, nevis prātā, un nevajag mēģināt to racionalizēt, un vēl visādiem tādiem "DIEVS!!!!!!!" tekstiem, un es nekādi nevaru saprast, vai tas ir domāts nopietni vai arī tāds tematisks joks. un es šausmīgi samulsu, jo negribas jau it kā cilvēku, ko nepazīstu, bet kas acīmredzot nākotnē figurēs manā sociālajā lokā, ja (jo!) es vēlos uzturēt attiecības ar līgavu, aizvainot, sākot smieties par kaut ko, ko es esmu sapratusi kā joku, bet kas patiesībā izrādās ārkārtīgi nopietns dzīves aspekts, vai komentējot kādus no tiem viņas iemesliem ar pietiekami kritisku nostāju. stulbi smaidīju un izteicu tādas jēgpilnas frāzes kā "mmmm", "ahā", "ak tā" un "katrs taču var no jau izstrādātas sistēmas paņemt tieši sev vajadzīgo", bet kaut kā nevaru par šo pārstāt domāt, jo, nu, tas galīgi nav tas, ko es būtu jaunietei atbildējusi, ja man nebūtu jāraizējas par korektumu. tik neērta sajūta, un nepatīkama pēcgarša, gandrīz vai tā, it kā būtu ņēmusi un kādam samelojusi, lai gan it kā taču pareizā izvēle, viss kā parasti, kad runa par sarežģītām tēmām un līdz galam nesavietojamiem viedokļiem - neesmu nevienam bāzusies virsū ar kaut kādu savu uzskatu cildināšanu, esmu respektējusi un uzklausījusi viedokli. bet kaut kas tomēr nav tā. gan jau sapratīšu, kas, cerams, ka nebūs pārāk traki.