jaunā gada pirmais atklājums: purvciema iedzīvotāji ir pat šaudīgāki par mana rajona ļaudīm

laimīgu jums visiem, un lai nākamais gads aizraujošiem atklājumiem bagāts, heheh

šis bija pirmais jaungads ļoti ilgā laikā, kur es nevienu brīdi nejutos lieka un neiederīga. pirms gulētiešanas no prieka apraudājos. man liekas, man vairāk laika jāpavada ar bērniem (jo sevišķi maziem bērniem kā antons un augusts), jo ar viņiem ir grūti justies nožēlojami un slikti par sevi.

( daži zemas kvalitātes attēli )

un tik ļoti garšīgu līdaku, protams, mājās arī nebūtu dabūjusi.

“We are the girls with anxiety disorders (..) We are the peacemakers, the do-gooders, the givers, the savers. We are on time, overly prepared, well read, and witty, intellectually curious, always moving… We pride ourselves on getting as little sleep as possible and thrive on self-deprivation. (..) We are on birth control, Prozac, and multivitamins… We are relentless, judgmental with ourselves, and forgiving to others. We never want to be as passive-aggressive as our mothers, never want to marry men as uninspired as our fathers… We are the daughters of the feminists who said, “You can be anything,” and we heard, “You have to be everything.”

//Courtney Martin



(nu, labi, es vienmēr neierodos laikā un es nelietoju Prozac, bet tie jau tādi sīkumiņi)