Tikko pamodos, un beidzot mana pāris dienu mazliet jutīgā, mazliet aizsmakušā kakla sajūta ir pāraugusi īstenās kakla sāpēs. Bet tieši pirms pamošanās sapņoju, ka esmu saņēmusi kaut kādu draudīgu vēstuli par sprādzieniem dažādos rīgas punktos. Tagad sūkāšu septoleti un pārdomāšu visa pastāvošā bezjēdzīgumu kā tāda bizamžurka

sapratu, ka vakar, lai gan galu galā uzmetu nabaga misionārus, esmu bijusi ciemos pie trīs dažādiem cilvēkiem, un visur bijis riktīgi patīkami

cik neiedomājami veiksmīgi!

Es nevaru normāli parunāt, viss pilns ar kaut kādu puņķžļurgu,un atkal sapņoju dažādus dramatiskus notikumus,visu laiku kāds mani cenšas nogalināt vai arī ne no šā, ne no tā kļūst naidīgs. Bet vismaz tam visam pa vidu bija divas brīnišķīgas epizodes - viena, kur es gluži viena pati paņēmu telti, guļammaisu, paklājiņu, un rudens apstākļos devos uz jūrmalu kādu laiciņu padzīvoties teltī un pa ceļam pirku sev kitekat saldējumu, otra, kur es izveidoju tādu mīlīgu romantisku situāciju ar rītārdu puisi, viņš bija tik priecīgs un tā smaidīja, mana sirds vienkārši izkusa

cik labi, ka ir brālis.

šodien man ir sūdīgi, bet vispirms viņš neatteicās atnest man citroseptu un vēl kaut kādas zāļveidīgas lietas, tad palika noskatīties filmu un dzert alu, kamēr es dzēru tēju. tad pienāca vēla pēcpusdiena, es gulēju un brīžiem lasīju to pašu iepriekšminēto negodu (tagad jau esmu izlasījusi, man patika). brālis vienā brīdī arī iemiga, tad pamodies teica, ka jāiet mājās un (un šis man likās bezgala mīļi) piedāvāja, lai es nāku līdzi un guļu/lasu viņa gultā, ja nu gadījumā viņam paliek garlaicīgi.
var gan gadīties, ka viņš vienkārši cer, ka aplipināsies un tad varēs sēdēt mājās.
bet es ceru, ka viņš vienkārši ir jauks un mīļš, un es viņam patīku, jo esmu lieliskā, aizraujošā māsa, kas mēdz izpildīt viņa mājasdarbus vai izcept cepumus vai kūkas un klausās viņa angry rantus par problēmām lotrō developeros vai, tieši otrādi, sajūsmas stāstus par lieliskiem reidiem, un, atšķirībā varbūt no lielas daļas citu cilvēku, gandrīz saprot, ko viņš man ir pastāstījis.
who knows. es katrā ziņā par savu brāli esmu sajūsmā.

vēl man šķiet, ka manas iekšas patiesībā ir zaļas. vismaz manas plaušas/bronhi noteikti. jo kā gan citādi viss, ko es atklepoju, būtu zaļš?

un vēl es visu laiku nevaru pārstāt domāt par to garīgi atpalikušo puisi sapnī un ko tas varētu nozīmēt