atcerieties, nesen te ievietoju savas pārdomas, kurās figurēja tāds rihards, kurš man uzdāvināja gredzenu un pēc tam vairs nelikās ne zinis, jo pārvācās? lūk, tai pašā ierakstā es apsolīju parādīt, kā es bērnībā izskatījos pēc maza vampīra un biju maza un vārga. un meklējot bildes, kas apliecinātu šos vizuālos faktus, es atradu - jūs neticēsiet! - attēlus, kuros redzams rihards.
lieki netērējot laiku - lūk mazā vampīriskā es (nē, es vienmēr neizskatījos tik neapmierināta)
lūk, es un rihards (betmena džemperītī), un andžs (attēlā pa labi no manis, viņam dzimšanas diena vienā dienā ar manu brāli, mūsu kaimiņš. viņa mamma dace strādāja maizes ceptuvē pa naktīm, tāpēc pa dienu dažkārt nāca pačekot mani un brāli, jo mēs palikām mājās vieni paši, kamēr vecāki darbā.), un jurītis (pa kreisi no riharda, tas vismazākais). gredzenu arī var redzēt!
tagad es zinu, ka tā bija mana sestā dzimšanas diena (droši vien tāpēc arī tas gredzens - dāvana). šajā otrā attēlā var arī labi redzēt, kas rihardam rokās - mana vismīļākā rotaļlieta tolaik, lācītis, kuru mums no vācijas atsūtīja kaut kāds mammas..nezinu, kas, bijušais kolēģis vai pasniedzejs, vai students, neatceros.
te arī diezgan labi var ievērtēt, ka man ir dabiski tas paskats, kuru vampīru tēlotājiem filmās nākas panākt ar lielu grima kārt - iekritušas un apsārtušas acis.
vispār interesanti, kad es biju maza, pirms pārvācāmies uz ziepniekkalnu, man nebija nevienas pašas tādas draudzenes, jo tieši mūsu mājā nebija daudz mūsu vecuma bērnu un visi lielākoties bija puikas, un otras mājas meitenes ar mani nedraudzējās. man bija tikai viena meitene, ar kuru es mēdzu pavadīt laiku, viņu sauca maija, viņai bija īsi mati kā puikām un utis, jo viņas vecāki bija alkohōliķi un par viņu diez ko nerūpējās, tāpēc mana mamma mēdza viņai mazgāt matus un likt vannā, jo citādi viņa bija diezgan ļoti netīra.
lieki netērējot laiku - lūk mazā vampīriskā es (nē, es vienmēr neizskatījos tik neapmierināta)
lūk, es un rihards (betmena džemperītī), un andžs (attēlā pa labi no manis, viņam dzimšanas diena vienā dienā ar manu brāli, mūsu kaimiņš. viņa mamma dace strādāja maizes ceptuvē pa naktīm, tāpēc pa dienu dažkārt nāca pačekot mani un brāli, jo mēs palikām mājās vieni paši, kamēr vecāki darbā.), un jurītis (pa kreisi no riharda, tas vismazākais). gredzenu arī var redzēt!
tagad es zinu, ka tā bija mana sestā dzimšanas diena (droši vien tāpēc arī tas gredzens - dāvana). šajā otrā attēlā var arī labi redzēt, kas rihardam rokās - mana vismīļākā rotaļlieta tolaik, lācītis, kuru mums no vācijas atsūtīja kaut kāds mammas..nezinu, kas, bijušais kolēģis vai pasniedzejs, vai students, neatceros.
te arī diezgan labi var ievērtēt, ka man ir dabiski tas paskats, kuru vampīru tēlotājiem filmās nākas panākt ar lielu grima kārt - iekritušas un apsārtušas acis.
vispār interesanti, kad es biju maza, pirms pārvācāmies uz ziepniekkalnu, man nebija nevienas pašas tādas draudzenes, jo tieši mūsu mājā nebija daudz mūsu vecuma bērnu un visi lielākoties bija puikas, un otras mājas meitenes ar mani nedraudzējās. man bija tikai viena meitene, ar kuru es mēdzu pavadīt laiku, viņu sauca maija, viņai bija īsi mati kā puikām un utis, jo viņas vecāki bija alkohōliķi un par viņu diez ko nerūpējās, tāpēc mana mamma mēdza viņai mazgāt matus un likt vannā, jo citādi viņa bija diezgan ļoti netīra.
nošķaudīties