brālis jau pats uzjautrinās - uzaicināju tevi ciemos, lai noskaties filmu un izpildi man mājasdarbu. :D
es nesūdzos, viņš mācās lietas, kuras es, šķiet, nekad neesmu formāli precīzi zinājusi, un mana latviešu valoda ir ļoti laba. nu tur, nosaukumus visādiem teikuma locekļiem. es vnk zīmēju bultas teikumos un visvisādi pēc vajadzības pasvītroju, vadoties pēc kaut kādām mācību lapām, un ļoti ceru, ka gala rezultāts nebūs viņam ļoti nelabvēlīgs. galu galā, šīs ir tādas muļķības, tik labi dzīvē var iztikt, šo nedarot.

ugh, es tikko sapratu, ka viens maģistru kurss, ko gribēju ņemt, pārklājas ar vienu bakalaura kursu, kuru es vēl ļotāk gribu ņemt. skolas dzīve ir tik skarba un sarežģīta. viss kas mani mulsina, viss kas man traucē.

atnācu kā kārtīgs bērns uz fakultāti savā no-mācībām-pagaidām-brīvajā dienā, lai izlasītu vienu maģistra darbu, kurš arī ir par ēšanu. un, protams, no katedras, kur tiem darbiem tā kā būtu jābūt, mani nosūtīja uz bibliotēku, kur man pateica, ka viņiem to darbu nekad nav bijis un nebūs, un tie jāmeklē katedrā. just my luck, ka katedrā bija tikai ļoti jauns mācībspēks - tikko maģistrus pabeigusi jauniete, kas ir brīnišķīga, bet - arī pēc pašas teiktā - vēl nepārzina tās telpas un to, kas kur ir.
tā kā rīt ir pēdējais brīdis lauka darba pieteikumam, un rīt man jābūt mājās un jāgaida, kad atvedīs manu joprojām saplīsušo riteni, jo, tieši kā es pareģoju, citi servisi to nelabo (sacensību organizatōre bija gatava laipni aizvest uz savu servisu, lai atvieglotu man dzīvi, bet diemžēl, diemžēl. no success.), kas nozīmē - es nevaru izlasīt maģistra darbu pirms sava laukadarba precīzas formulēšanas, kas nozīmē, ka man jāatsakās no idejas nedrošajiem elementiem - nedrošiem tāpēc, ka varētu pārklāties ar tai darbā jau izdarīto. un cik skumji būs tad, ja es vēlāk to darbu izlasīšu un sapratīšu, ka nepārklājās vis un es būtu varējusi to darīt. lai gan - nekas. tad darīšu vēlāk, ha!

un tagad man aiz dusmām gribas gaļu, bet man līdzi ir tikai siers un āboli. eh.