es mēdzu miegot ciet just bailes, satrūkties no lietām, kas pēkšņi parādās acu priekšā vai citādi materializējas. tām pat nav jābūt biedējošām lietām pašam par sevi, un es īsti nezinu, kāpēc tā ir, zinu tikai, ka, jo lielāks nogurums, jo aktuālāka šī problēma un citi līdzīgi teju-sapņu (d)efekti ir, kulminējot manis te jau reiz aprakstītajā mokošajā pamatīgas pārstimulācijas stāvoklī.

šonakt ir tā, ka nevaru iemigt, jo dzirdu cilvēku balsis. es nesaprotu, ko tās saka, bet jūtu caur balss toni un dinamiku paustas dažādas ļoti spēcīgas emocijas - dusmas, pārsteigumu, bēdas, nosodījumu, maigumu, raizes