šodiena ir kaut kāda sensory overload diena, un es nesaprotu, kāpēc.

kā no rīta pamodos, saodu visu. tad pārbijos no saules spožuma, pirms iet ārā, bet ārā visi trokšņi liekas kā milzu lavīna, kas tūlīt nosmacēs. pīpējošiem cilvēkiem eju ar līkumu un gribas vemt. uzlieku austiņas bez mūzikas, lai slāpētu skaņas, taču tad pārāk skaļi dzirdu savus soļus, ūdens maigo žļurkstēšanu caurajās kedās, grūti mierīgu noturamo elpu. ēdu, un viss tik ļoti garšo - labi, bet ļoti. gribas uz pāris dienām vai vismaz visu atlikušo dienu ielīst zem segas tumsā un nenākt ārā, un ne ar kādiem stimuliem nesaskarties.