man gribas raudāt.

tagad es tūliņ būšu pabeigusi visu rītdienu angļu valodai, un tajā stundā ir pilnīgi VISS - lasīšana, rakstīšana, klausīšanās un runāšana, pat izkustēšanās un darbs pāros un grupiņās, vienvārdsakot, izcili sabalansēta un pārdomāta stunda (un gan jau tieši tāpēc arī to sagatavot man aizņēma pāris stundas; meklēt bildes un rakstīt aprakstus un dizainēt spēli) bet problēma ir faktā, ka man nav īsti nekā gatava 12ajiem. tas ir, man, protams, ir lietas no pagājušā gada, ko es teorētiski varētu vienkārši paņemt un lietot, bet tas ir galīgi neinteresants materiāls, kuru es JAU biju izlēmusi pārveidot. bet man šķiet, ka sevis saudzēšanas labā būtu jāatrod veids, kā piespiest sevi to izdarīt, vienkārši lietot esošo. ughhh.