šonakt pamodos vienā brīdī ar sajūtu, ka uz sāna uzgūlies kaķis. no sākuma nemaz nelikās dīvaini - pareizi tak ir, viens kaķis pie kājām, otrs pie sāniem. tad, apziņai atgriežoties, sapratu, ka man taču vairs ir tikai viens kaķis un drusku satraucos, gribēju pačamdīt, kas tas tur ir, bet nesanāca - jo izrādījās, ka tā ir manis pašas roka, ko kaut kā izdevies nogulēt pilnīgi, pilnīgi nejutīgu. pārliku roku uz otru pusi un izmantoju izdevību iemigt atpakaļ, sadevusies pati ar sevi rokās. ļoti interesanta sajūta. tikai jutīgums atgriezās pārāk ātri, lai būtu jau pavisam atslēgusies, kad pirksti atkal kļuva sataustoši - un tad jau arī kustināmi.

tagad beidzot jāsvempjas laukā no gultas un jāiet uz aptieku pēc māllēpju tējas, jo jūtu klepus adatas dziļumā, kuras citādāk neizkleposies.