es tikko (secinot, ka uz galda stāv visādi garšīgi produkti, kurus es neēdu, jo jūtos paēdusi) sapratu, ka manas kādreizējās problēmas ar pār-ēšanos cieši saistītas ar bērnībā piedzīvoto nabadzību un sajūtu, ka tad, ja kaut kas ir, tas drīz var izbeigties un vairs (nekad vai vismaz ne drīz) nebūt. iespējams, ka ar šo un visādu lietu neprognozējamību (piemēram, tv kurš reizēm strādā, reizēm ne, vai vecāki, par kuriem nevar zināt, vai tie būs mājās/pakaļ uz dārziņu laikā), saistīta arī mana vispārējā reizēm nesātība - nepieciešamība pabeigt seriālus vai grāmatu sērijas neapstājoties, pabeigt darba/mācību projektus vienā trakā maratonveidīgā piegājienā utt

bet varbūt tas ir vienkārši generic inertums